Vai laiks ietekmē aptaujas rezultātus?

Pieaugot interneta pētījumu skaitam un tā solījumam nodrošināt ātrumu, tirgus pētnieku vidū bieži tiek diskutēts par to, vai atbildes laiks un saīsinātais lauka laiks nenozīmē neobjektīvu datu iegūšanu.

Pētījumi liecina, ka pastāv atšķirības starp dienas un vakara respondentiem, kā arī starp tiem, kas lauka periodā atbild agri vai vēlu. Tomēr šīs atšķirības nav tik krasas, lai ietekmētu vispārējos uzņēmējdarbības lēmumus. Veicot pētījumu internetā, joprojām ir svarīgi ņemt vērā lauka ilgumu un to, kā tas var ietekmēt rezultātus un dažādu demogrāfisko grupu atbildes.

Ņemot to vērā, mēs apkopojām šādus ieteikumus:

• Attiecībā uz pētniecības programmām, kas prasa ātrus divu dienu vai īsākus lauka periodus, īpaša uzmanība jāpievērš kvotu pārvaldībai, lai nodrošinātu līdzsvaru starp reģioniem, nodarbinātības vecumu un dzimumu, lai nodrošinātu taisnīgu pārstāvību visās pētniecības programmai atbilstošajās šūnās.
• Veicot aptaujas gados jaunāku iedzīvotāju vidū, mēs iesakām paplašināt aptaujas lauku, lai maksimāli palielinātu atbilžu skaitu un veicinātu līdzsvaru starp reģioniem, ienākumiem un nodarbinātību katrā vecuma grupā.
• Izstrādājot testu absolūtiem salīdzinājumiem, būtu lietderīgi atstāt aptauju laukā uz ilgāku laiku, lai nodrošinātu atbilstošu demogrāfisko pārstāvību, kas līdzsvarotu demogrāfiskos novirzes, kas rodas agrīno un vēlīno respondentu gadījumā. Mēs iesakām atvēlēt vismaz trīs lauka dienas.
• Plānojot eksperimentus, piemēram, vairāku šūnu konceptuālos testus, kur nepieciešami absolūti salīdzinājumi, jācenšas nodrošināt agrīno un vēlīno respondentu līdzsvaru, novirzot katru jauno respondentu uz rotējošu šūnu, kad viņš ieiet aptaujas vietā. Tāds pats apsvērums par koncepcijas rotāciju jāizmanto attiecībā uz dienas un vakara respondentiem.
• Visbeidzot, īstenojot pētījumu programmas, kurās koncepcijas vai produktu rādītāji tiek salīdzināti datu bāzē, standarta lauka laikiem un izlases specifikācijām jābūt pēc iespējas precīzāk saskaņotām visos projektos.